Minimālā atlīdzība trešo valstu darbiniekiem Latvijā: kas darba devējam jāsola līgumā

Valstī noteiktā minimālā alga nav tas skaitlis, ko mēra PMLP. Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 par iztikas nodrošinājumu nosaka summas, kas ir spēkā no 2026. gada 1. aprīļa, un tās sākas ar 780 euro minimālo mēneša algu apakšā un beidzas ar 3630 euro augšā. Parastai nodarbinātībai atskaites punkts nav valsts mēroga vidējais rādītājs: tā ir vidējā bruto darba samaksa attiecīgajā nozarē.

Kāpēc minimālā alga nav tas skaitlis, ko pārbauda PMLP

Latvijā blakus pastāv divi skaitļi, un darba devēji tos regulāri sajauc. Pirmais ir valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga, 780 euro pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 656, un tā attiecas uz katru darbinieku neatkarīgi no pilsonības. Otrais ir iztikas nodrošinājuma prasība, kas ir uzturēšanās atļaujas nosacījums, attiecas tikai uz trešo valstu pilsoņiem un ir noteikta noteikumos Nr. 225. Pirmais ir darba tiesību jautājums, otrais ir migrācijas tiesību jautājums, un otrais ir augstāks katrā gadījumā, kas darba devējam ir svarīgs.

Migrācijas summas ir veidotas kā reizinātāji pret Latvijā strādājošo iepriekšējā gada vidējo bruto mēneša darba samaksu, kā to publicē Centrālā statistikas pārvalde. Tas nozīmē, ka summas mainās katru gadu, nevienam likumu negrozot, un ka pagājušā gada līguma paraugs nākamajā sezonā vairs neder.

Noteikumu 11.4. apakšpunkts ir tas, zem kura lielākā daļa darba devēju patiesībā nonāk, un tas ir arī tas, ko visbiežāk citē kā vienu valsts mēroga skaitli. Nodarbinātībai, kas nav ES Zilā karte un nav uzņēmuma amatpersonas gadījums, mērs ir iepriekšējā gada vidējā bruto mēneša darba samaksa attiecīgajā nozarē vai nozares ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga, ja tāda nozarē pastāv. Metālapstrādes līgumu un viesmīlības līgumu tātad vienā un tajā pašā mēnesī mēra pret dažādiem skaitļiem, un uzņēmums ar objektiem divās nozarēs strādā ar diviem sliekšņiem.

Praktiskās sekas ir vienkāršas. Darba līgumu iesniedz kopā ar izsaukumu apstiprināšanai, un tajā ierakstītā alga ir tā, pēc kuras iestāde vērtē atbilstību. Ja līgumā ir 780 euro minimālā alga, jo tāda ir visos pārējos uzņēmuma līgumos, izsaukumu neapstiprina un lieta atgriežas sākumā. Soļu secību no vakances līdz atļaujai izklāsta raksts uzturēšanās atļauja darbam Latvijā.

Summas, kas ir spēkā no 2026. gada 1. aprīļa

Visi trīs koeficienti balstās uz vienu bāzi, tāpēc aritmētika ir redzama: 2723 dalīts ar 1,5 iepriekšējā gada vidējo bruto mēneša darba samaksu novieto pie 1815 euro, un 3630 ir tas pats skaitlis divkāršots. Darba devējs, kurš zina bāzi, Zilās kartes lietu var izrēķināt vēl pirms nākamās ikgadējās pārrēķināšanas.

Sadalījuma vērtība ir plānošanā. Ja uzņēmums ved uz Latviju inženieri ar augstskolas diplomu, ir vērts pārbaudīt, vai amats ir Ministru kabineta noteiktajā deficīta profesiju sarakstā, jo tas vien prasību pārbīda no 2723 uz 2178 euro, un tā ir starpība 545 euro mēnesī jeb 6540 euro gadā uz vienu darbinieku. Ja uzņēmums ved metinātājus vai noliktavas operatorus, runa ir par 11.4. apakšpunktu un par to, vai brigādes algu fonds iztur nozares skaitli pie plānotā darbinieku skaita. Zilās kartes loģiku visā blokā apraksta raksts ES Zilās kartes direktīva 2021/1883.

Slieksni pārbauda arī tad, kad lieta jau ir iekustēta. Tā kā summas mainās katru gadu 1. aprīlī, izsaukums, kas sagatavots februārī un iesniegts aprīlī, var nokrist zem jaunās robežas, lai gan līguma teksts nav mainījies. Tas pats attiecas uz pagarināšanu: iestāde vērtē summu, kas ir spēkā pieprasījuma dienā, nevis to, kas bija spēkā pirmās atļaujas dienā. Kopš 2026. gada 15. septembra nodarbinātības atļauja pēc Imigrācijas likuma 27. panta pirmās daļas 12. punkta ir līdz vienam gadam, tāpēc šī pārbaude tagad pienākas katru gadu, nevis reizi piecos gados.

Kur līgums saplīst pēc ierašanās

Sliekšņa pārbaude nebeidzas ar atļaujas izsniegšanu. Līgumā ierakstītā alga ir arī tā, kas jāizmaksā, un Valsts darba inspekcija pārbauda tieši šo sakritību. Divas neatbilstības ir tās, ko algu aprēķina pārbaude var noķert pirms inspektora. Pirmajā līgumā ir pilna slodze ar sliekšņa algu, bet darbinieks faktiski strādā nepilnu slodzi, tāpēc izmaksātā summa nokrīt zem robežas. Otrajā slieksni sasniedz tikai kopā ar piemaksām par virsstundām, un mēnesī ar mazāku pasūtījumu virsstundu vienkārši nav.

Abos gadījumos darba devējs formāli ir nodarbinājis ārzemnieku ar atlīdzību, kas neatbilst dokumentiem, uz kuriem atļauja izsniegta. Imigrācijas likuma 15. pants dod trīs darbdienas, lai par neatbilstību paziņotu, un uzaicinātā darbinieka algas neizmaksāšana nes smagāko liegumu visās kāpnēs: līdz trim gadiem bez tiesībām uzaicināt ārzemnieku. Šo mehānismu izklāsta raksts darba devēja pienākumi un sankcijas.

Drošākais veids, kā no tā izvairīties, ir plānot fiksēto bāzes algu virs sliekšņa un uzskatīt piemaksas par papildinājumu, nevis par mehānismu, ar kuru robežu sasniedz. Mēnesī tas maksā vairāk un lietā maksā mazāk nekā atgriešanās pie izsaukuma gadu vēlāk. Latvijas atlīdzības prasība ir viens skaitlis, ko pārbauda katru aprīli un ieraksta līgumā pirms iesniegšanas.