Darba devēja pienākumi un sankcijas Latvijā: paziņošana, liegumi un pārbaudes

Imigrācijas likuma 15. pants uzliek darba devējam, kas uzaicina trešās valsts pilsoni, trīs pienākumus: pārliecināties, ka uzturēšanās mērķis atbilst dokumentiem, kas iesniegti vīzai vai atļaujai, trīs darbdienu laikā rakstveidā paziņot PMLP vai Valsts robežsardzei, kad tas vairs neatbilst, un vajadzības gadījumā segt darbinieka veselības aprūpes, uzturēšanās un atgriešanās izdevumus. Pārkāpumi ir sadalīti pakāpēs, un smagākā pakāpe koridoru aizver uz trim gadiem.

Ko aptver paziņošanas pienākums un kā skaita termiņu

1. panta pirmā daļa ir rakstīta darbdienās, un termiņš sākas ar dienu, kad neatbilstība ir radusies, nevis ar dienu, kad grāmatvedība to pamanīja. Ārzemnieka faktiskajai nodarbinātībai jāatbilst dokumentiem, uz kuriem atļauja izsniegta: nosauktajam darba devējam, nosauktajai profesijai, nosauktajai darba vietai. Trīs darbdienas ir termiņš, kurā iestādei jāpasaka, ka tā vairs neatbilst.

Blakus stāv otrs termiņš, un darba devēji abus lasa kā vienu. 43. panta otrā daļa dod uzaicinātājam, bet, ja uzaicinātāja nav, pašam darbiniekam, piecas darbdienas, lai paziņotu PMLP, ka apstākļi, uz kuriem balstās termiņuzturēšanās atļauja, ir zuduši vai mainījušies. Pēc 2002. gada likuma abi termiņi bija trīs darbdienas. Kopš 2026. gada 15. septembra tie ir trīs un piecas, un kalendāra ieraksts, kas rakstīts pēc vecā teksta, tagad vienā virzienā ir nepareizs un otrā pareizs.

Trīs notikumi šo termiņu iedarbina, un katru no tiem ir viegli apstrādāt par vēlu. Pirmais ir aiziešana pēc paša vēlēšanās, ko dokumentē mēneša beigās, divas nedēļas pēc tam, kad darbinieks jau ir pārstājis nākt. Otrais ir pārcelšana uzņēmuma iekšienē, metinātājs, kas nonāk noliktavā, un neviens nepārbauda, ka izsaukumā un atļaujā ir cita profesija. Trešais ir pāreja uz objektu citā pilsētā. Katrā no tiem atļauja vairs neapraksta reālo darbu, un darbdienas jau skaitās.

Paziņošana ir tā darbība, kas atdala kārtīgu darba devēju no darba devēja, kuru Valsts darba inspekcija pārbaudē atradīs ar ārzemnieku, kas strādā ārpus atļaujas nosacījumiem. Kad atļauja ir zaudējusi spēku vai darbs tai vairs neatbilst, nodarbināšana skaitās nelegāla arī tad, ja darba devējam nodoma pārkāpt noteikumus nebija.

Liegums ir sadalīts pakāpēs, nevis viena amplitūda

1. panta trešā daļa ļauj PMLP liegt personai vai uzņēmumam uzaicināt ārzemniekus, ja rīcība notikusi pēdējā gada laikā, un katram pārkāpuma veidam nosaka savus griestus.

Šīs kāpnes ir vērts lasīt kā cenrādi. Neizdarīts paziņojums un neizmaksāta alga nav viens un tas pats pārkāpums, un starpība starp tiem ir divi gadi piekļuves koridoram. Praksē liegums personāla plānam nodara vairāk ļauna nekā jebkurš naudas sods: uzņēmums visā tā darbības laikā nevar uzsākt nevienu jaunu trešās valsts pilsoņa pieņemšanu darbā, un jau strādājošo atļauju pagarināšana kļūst atkarīga no tā, vai iestāde katru lietu skata atsevišķi. Ražošanas uzņēmumam, kura plāns balstās uz ārvalstu darbaspēku, viena gada liegums maksā vismaz divas pilnas rekrutācijas sezonas. Trīs gadu liegums parasti nozīmē, ka modelis jāpārbūvē ap vietējo vai ES darbaspēku.

Divas normas asumu mīkstina. 15. panta astotā daļa uzaicinātāja pienākumus izbeidz, kad ārzemnieks izbrauc līdz izsaukumā nosauktajam datumam vai kad uzaicinātājs izsaukumu rakstveidā atsauc, pirms darbinieks to ir izmantojis. Un 26. panta sestā daļa ļauj Pārvaldes priekšniekam izsaukumu tomēr apstiprināt vai jau noteikto aizlieguma termiņu saīsināt, ja ieceļošana un uzturēšanās atbilst valsts interesēm.

Otra iestāde šajā ķēdē ir VDI. Inspekcija skatās darba tiesību pusi: vai ir rakstveida darba līgums, vai darbinieks ir pieteikts Valsts ieņēmumu dienestā, vai izmaksātā alga atbilst līgumam un vai darba laiks tiek uzskaitīts. VDI konstatējums par nelegālu nodarbināšanu ir tas materiāls, uz kura PMLP pēc tam balsta trīs gadu liegumu. Administratīvo sodu apmēri euro ir pašā Imigrācijas likumā un ar jauno likumu pārstrādāti, tāpēc aktuālā summa pirms citēšanas klientam jānolasa portālā likumi.lv.

Uzturēšanās izdevumi un izbraukšanas izmaksas

Darba devējs, kas izsaukumu apstiprina, uzņemas atbildību par ārzemnieka uzturēšanos Latvijā un sedz izdevumus, kas saistīti ar atgriešanos izcelsmes valstī, tostarp izraidīšanas izdevumus, ja iestāde līdz tam nonāk. Saistība nebeidzas ar darba līgumu. Ja atlaistais darbinieks paliek valstī bez tiesiskā pamata, iestāde izdevumus var vērst pret darba devēju, kurš izsaukumu parakstīja, un nesamaksāšana pati par sevi ir viena gada lieguma pamats pēc 15. panta trešās daļas 2. punkta.

Tāpēc ārvalstu darbinieka atvadu procedūrā ir viens solis vairāk nekā vietējā darbinieka gadījumā. Līdztekus paziņojumam darba devējam jāfiksē diena, kad darbinieks izbrauca no valsts, vai tas, ka viņš uzsācis procedūru pie cita darba devēja. Uzņēmumi, kas šo soli izlaiž, par to uzzina gadu vēlāk, kad nākamais izsaukums netiek apstiprināts, un tajā brīdī arī nodokļu parāds virs 150 euro pats par sevi ir pietiekams atteikuma pamats pēc 26. panta pirmās daļas 15. punkta.

Kā 2026. gada 15. septembrī pārbīdījās pantu numuri un kuras normas ar tiem mainījās, izklāsta raksts jaunais Imigrācijas likums darba devējiem. Pašu atļaujas ķēdi no vakances līdz kartei apraksta raksts uzturēšanās atļauja darbam Latvijā, bet cik ilga tā pati ķēde ir kaimiņu koridoros, rāda darba atļauju termiņi pa valstīm.

Latvijas sistēma ir paredzama darba devējam, kas tai seko: atļaujas nosacījumi, trīs darbdienu paziņojums, piecu darbdienu ziņa par mainītiem apstākļiem, izbraukšanas izdevumi. Nepatīkama tā kļūst tikai tad, kad kāds no šiem soļiem tiek atlikts uz mēneša beigām.