Uzturēšanās atļauja darbam Latvijā: darba devēja ceļš no vakances līdz atļaujai

Latvijā darba devējs, kas pieņem darbā trešās valsts pilsoni, iet trīs soļus noteiktā secībā: desmit darbdienas brīva vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā un tās atzinums, izsaukuma apstiprināšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad termiņuzturēšanās atļauja pašam darbiniekam. Kopš 2026. gada 15. septembra šī atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz vienam gadam, nevis pieciem.

Kas katrā solī notiek un kurš to izlemj

PMLP sadaļā par ārzemnieku nodarbināšanu (pmlp.gov.lv, aktualizēts 2026. gada 19. februārī) procedūra ir aprakstīta kā ķēde, kurā katrs posms ir nākamā priekšnosacījums. Ja nodarbinātība paredzēta uz darba līguma pamata, darba devējs reģistrē vakanci NVA CV un vakanču portālā, un trešās valsts pilsoni tajā drīkst pieņemt tikai tad, kad tā ir bijusi brīva vismaz 10 darbdienas. Posmu noslēdz NVA atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību. Tas nav paralēls solis: izsaukumu, kas iesniegts bez reģistrētas vakances vai bez atzinuma, noraida.

Otrais solis ir izsaukums. Imigrācijas likuma 25. pants noteic, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir nepieciešams izsaukums un ka to apstiprina PMLP. Izsaukumā ir nosaukts viens ārzemnieks, viens amats, darba samaksa un darba devēja apliecinājums par uzturēšanās izdevumu segšanu. Lēmumu par izsaukumu, kas saistīts ar nodarbinātību Latvijā, PMLP pieņem piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas, bet, ja nepieciešama papildu pārbaude, 10 darbdienu laikā.

Trešais solis ir pati atļauja. Imigrācijas likuma 27. panta pirmās daļas 12. punkts ļauj izsniegt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību uz laiku līdz vienam gadam, izņemot gadījumu, kad darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Pēc tam darbinieks saskaņā ar 29. pantu var pieprasīt atkārtotu atļauju uz to pašu termiņu, un pieprasījumu uzskata par atkārtotu, ja tas iesniegts 90 dienu laikā pēc iepriekšējās atļaujas termiņa beigām. Pieteikumu darbinieks iesniedz PMLP vai Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs atkarībā no tā, kur viņš pieteikuma brīdī atrodas.

Kas mainījās 2026. gada 15. septembrī

Imigrācijas likums, ko Saeima pieņēma 2026. gada 20. augustā, aizstāja 2002. gada 31. oktobra likumu un stājās spēkā 2026. gada 15. septembrī (likumi.lv, dokuments 370622). Divi skaitļi mainījās, viens palika.

Nodarbinātības atļaujas griesti nokrita no pieciem gadiem uz vienu. ES zilā karte palika divi gadi. Mainījās arī pantu numerācija: uzaicinātāja pienākumi tagad ir 15. pantā, izsaukums 25. un 26. pantā, atļauju termiņi 27. pantā. Iekšējais kontrolsaraksts, kas atsaucas uz 9.1, 22. vai 23. pantu, citē likumu, kurš vairs nav spēkā.

Pārejas noteikumu 4. punkts saglabā vecās normas jau iesniegtām lietām: vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumu, kas iesniegts pirms 2026. gada 15. septembra, izskata pēc 2002. gada likuma. Pārejas noteikumu 6. punkts atstāj spēkā jau izsniegtās atļaujas līdz to reģistrācijas vai derīguma termiņa beigām. Tāpēc vienā ražotnē var būt divi darbinieki: viens ar jūnijā izsniegtu piecu gadu atļauju, otrs ar oktobrī izsniegtu viena gada atļauju.

Termiņi un izmaksas, ko plāno darba devējs

Valsts nodevas ir noteiktas PMLP cenrādī (aktualizēts 2026. gada 18. martā), un tās ir vienādas neatkarīgi no tā, pēc kura likuma lietu izskata.

Izsaukums nodarbinātībai tātad maksā 102,00 euro papīra formā vai 95,00 euro elektroniski, un atļaujas izskatīšana virs tā maksā no 160,00 līdz 560,00 euro par vienu darbinieku. Pēc lēmuma pieņemšanas PMLP atļauju sagatavo 10 darbdienu laikā, bet pēc pieprasījuma divu darbdienu laikā.

Termiņš sāk skaitīties no dienas, kad lieta ir pilnīga, nevis no dienas, kad iesniegts pirmais papīrs. Par 560,00 euro var nopirkt piecas darbdienas ķēdes beigās, bet ne vienu no tām desmit darbdienām, kurās vakancei bija jāstāv NVA, tāpēc reālo darba sākuma datumu rēķina uz priekšu no vakances reģistrācijas, nevis atpakaļ no atļaujas.

Kur ķēde pārtrūkst praksē

Biežākā kļūda ir amata apraksta neatbilstība starp trim dokumentiem. Imigrācijas likuma 26. panta pirmās daļas 11. punkts to nosauc kā atsevišķu atteikuma pamatu: vakance nav reģistrēta, atzinums nav saņemts vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija un nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darbavietas pieteikumam. NVA vakance nosauc vienu profesiju un vienu algu, izsaukumā parādās cita amata nosaukuma redakcija, un darba līgumā alga ir vēl trešā.

Divi pamati skar pašu darba devēju, nevis darbinieku. Nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro, ir pietiekams, lai izsaukumu atteiktu pēc 15. punkta, un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kas ir neaktīvs nodokļu maksātājs vai dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā, saņem atteikumu pēc 16. punkta. Otrs slazds ir pats apliecinājums: darba devējs sedz uzturēšanās izdevumus, tostarp dzīvesvietu un veselības aprūpi. Apliecinājums bez faktiska mājokļa ir saistību uzņemšanās, kuru pārbauda vēlāk.

Izsaukuma posma prasības un atteikuma pamatus sīkāk apraksta izsaukuma apstiprināšana PMLP, bet pirmo soli, vakances reģistrāciju, atsevišķi izklāsta NVA vakances reģistrācija un atzinums. Ja vērtējat Latviju pret citiem ES koridoriem, noder koridoru salīdzinājums pēc termiņiem.

Latvijas procedūra ir paredzama, ja to lasa kā secību ar trim atsevišķiem lēmumiem, no kuriem katram ir sava iestāde un savs termiņš. Darba devēji, kas plāno no atļaujas atpakaļ uz vakanci, parasti nosauc darbiniekam datumu, kuru ķēde nespēj izturēt.