Ko darbinieka sponsorēšana ES darba devējam patiesībā nozīmē

Eiropas Savienībā darbinieka sponsorēšana sedz trīs atsevišķas lietas, saliktas citu uz citas, un lielākā daļa darba devēju kļūdu rodas tāpēc, ka tās tiek uzskatītas par vienu darbību ar vienu dokumentu. Ir statuss, kas pieder uzņēmumam un dažās valstīs nozīmē vienreizēju reģistrāciju. Ir atļauja katram darbiniekam, kas atbrīvo vienu nosauktu cilvēku vienam nosauktam darbam. Un ir pienākumu kopums, ko darba devējs nes tik ilgi, kamēr darbinieks paliek. Darba devējs, kas piesaka vīzas vizīti, pirms kaut kas no tā ir vietā, plāno ap nepareizu objektu. Šis raksts nosaka jēdzienus, ko lieto pārējie koridora raksti, lai personāla iepirkuma vadītājs jau pirms pirmās lietas atvēršanas atšķirtu sponsora statusu no atļaujas un atļauju no vīzas. Trīs slāņi, trīs termiņi, trīs atbildīgie.

Četri dokumenti, ko cilvēki sauc par sponsorēšanu

Vārds sponsorēšana tiek piekabināts četrām dažādām lietām, un tās mīt pie četrām dažādām iestādēm. Vīza ir ieceļošanas pilnvarojums. To izsniedz konsulāts vai vēstniecība, un tā pārved darbinieku pāri robežai. Uzturēšanās atļauja jeb uzturēšanās dokuments ir tiesības palikt, ko izsniedz galamērķa valsts iekšlietu ministrija vai migrācijas iestāde. Darba atļauja ir tiesības strādāt, kas daudzās valstīs atkal ir atsevišķs pilnvarojums. Un sponsora statuss, kur tāds pastāv, ir tā pozīcija, kas darba devējam ir migrācijas iestādē, pirms sākas kaut viens konkrēts darbinieks.

Gandrīz katrā ES dalībvalstī šīs lietas ir atšķirīgas. Darbiniekam var būt derīga vīza un tomēr nekādu tiesību strādāt. Darbinieks var izturēt darba tirgus pārbaudi un tomēr gaidīt uz uzturēšanās dokumentu. Ieceļošanas dokuments un tiesības palikt un strādāt ir dažādi objekti ar dažādiem izsniedzējiem, un darba devējs, kas tos visus salok vārdā vīza, nepareizi novērtēs, kur lieta patiesībā atrodas. Praktisks tests ir vienkāršs: pajautājiet, kura iestāde šo papīru izsniedza, un uzreiz redzēsiet, par ko runājat.

Vienotā atļauja saplūdina divus no tiem, ne visus četrus

Vienotās atļaujas direktīva (2011/98/ES) ir tā uzbūve, kas dokumentu skaitu samazina. Tā prasa dalībvalstīm izsniegt vienu apvienotu dokumentu, kas sedz gan uzturēšanos, gan darbu, vienā pieteikšanās procedūrā, nevis likt darbiniekam dzīties pēc uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas pa atsevišķām sliedēm. Nīderlandes GVVA, Čehijas darbinieka karte un Horvātijas jedinstvena dozvola visas īsteno šo direktīvu. Viens pieteikums, viens dokuments, viena lēmējiestāde uzturēšanās un darba daļai.

Ko vienotā atļauja nedara, tā ir izdzēst sponsora statusu vai ieceļošanas vīzu. Apvienotā atļauja joprojām atrodas lejpus tam, kāds statuss darba devējam vajadzīgs, un darbiniekam ārpus ES joprojām parasti vajag ieceļošanas vīzu, lai ceļotu, pirms pēc ierašanās saņemt uzturēšanās dokumentu. Direktīva saplūdina uzturēšanās un darba pilnvarojumus. Tā nesaplūdina uzņēmuma līmeņa reģistrāciju un konsulāro soli. Tāpēc apvienotā atļauja saīsina lietu, bet ne visu ķēdi. Raksts vienotā atļauja, izskaidrota izklāsta, kā trīs dalībvalstis no vienas juridiskās bāzes aiziet katra savā virzienā.

Reģistrēts sponsora statuss pret atļauju katram darbiniekam

Lūk, tas dalījums, kas darba devējus noķer visbiežāk. Dažas valstis liek uzņēmumam vienreiz reģistrēties kā sponsoram, pirms tas konkrētos ceļos vispār drīkst pieņemt darbā kādu no trešās valsts. Nīderlande ir skaidrākais gadījums: darba devējs piesakās IND atzītā sponsora statusam, erkend referent, un šī atzīšana pēc tam stāv katrā nākamajā lietā. Reģistrācija ir uzņēmuma līmeņa notikums ar savu sagatavošanās laiku, atsevišķi no jebkura konkrēta darbinieka.

Citās valstīs šāda reģistra nav. Tās pilnvaro tikai katru darbinieku atsevišķi. Polijas darba devējs vojevodistes birojā piesaka A tipa darba atļauju vienam darbiniekam un vienam darbam bez iepriekšējas uzņēmuma reģistrācijas. Itālijas darba devējs piesaka nulla osta pret Decreto Flussi kvotu, atkal katram darbiniekam atsevišķi. Šajās sistēmās iepriekš nav ko reģistrēt, un pilnvarojumu piešķir vai atsaka pa vienam darbiniekam.

Plānošanas sekas ir tiešas. Reģistra valstī darba devējs, kas izlaiž vienreizējo reģistrāciju un iesniedz pieteikumu par konkrētu darbinieku, atklāj, ka ceļš ir slēgts, kamēr uzņēmums nav atzīts, un reģistrācijas sagatavošanās laiks uzkrājas virsū pieņemšanai darbā. Katram darbiniekam atsevišķi orientētā valstī nav īsceļa, ko nopirkt iepriekš. Kuras dalībvalstis bez Nīderlandes vada formālu sponsoru reģistru, ir jāpārbauda pret spēkā esošajiem nacionālajiem noteikumiem, nevis jāpieņem, jo modelis atšķiras un mainās. Reģistrācijas termiņu ir vērts noskaidrot pirms budžeta apstiprināšanas, nevis pēc tās. Sadalījums vispirms atzītais sponsors, tikai tad algas slieksnis rāda, kā Nīderlandes reģistrācija izšķir ceļu, pirms vēl kāds darbinieks ir nosaukts vārdā.

Piedāvājums nāk pirms atļaujas

Viens secības noteikums der visam koridoram. Galamērķa darba devēja līgumam un algas piedāvājumam jābūt vietā, pirms pilnvarojums tiek prasīts. Parakstīts piedāvājums ir atļaujas pieteikuma ievaddati, nevis tā rezultāts. Darba tirgus pilnvarojums pārbauda konkrētu darbu par konkrētu algu, tāpēc uz galda vispirms jābūt konkrētam darbam un konkrētai algai. Algu fiksējiet pieteikuma gada likmē, nevis tajā, kas bija spēkā, kad sākāt sarunas.

Tieši šeit iestrēgst darba devējs, kas gaida atļauju, pirms pabeigt līgumu. Iestādei bez piedāvājuma nav ko vērtēt. Samaksai jāatbilst arī amata nozares vai koplīguma normai, jo nepietiekama samaksa ir biežs iemesls, kāpēc lietu noraida vai kāpēc dokumentu vēlāk anulē, kad darbinieks jau ir ieradies, un tā ir dārgā kļūda. Līgumu tāpēc raksta vienreiz, bet lasa trīs iestādes, un visām trim tam jālasās vienādi. Pilnu secību, kas pieder darba devējam, izklāsta raksts darba devēja atbilstības ķēde, kas vārto pieņemšanu darbā.

Kur stāv Werklist un kur stāv darba devējs

Pienākumi nebeidzas ar izsniegšanu. Galamērķa darba devējam pieder sponsora statuss, un viņš nes nepārtrauktos pienākumus: maksāt pēc saskaņotajiem noteikumiem, paziņot iestādei par izmaiņām, uzturēt lietu precīzu visu uzturēšanās laiku. Šo pusi nodot ārpakalpojumā nevar, jo tā ir darba devēja juridiskā pozīcija.

Werklist komanda ved darbinieka pusi. Atlasi Nepālā, Indijā, Filipīnās un Rietumbalkānos, dokumentus un izcelsmes valsts apstiprinājumu. Filipīnām vajadzīgs DMW, agrāk POEA, apstiprinājums, bet Nepālas ceļam vajadzīgs DOFE apstiprinājums, pirms darbinieks vispār drīkst izbraukt, un darbā iekārtošana, kas izturējusi galamērķa atļauju, bet izlaidusi izcelsmes apstiprinājumu, neaizlido nekur. Dalījums ir tīrs. Darba devējam galamērķa valstī pieder sponsora statuss; Werklist komanda sakārto darbinieku un izcelsmes lietu līdz ceļojuma brīdim. Robežu starp abām pusēm ir vērts uzrakstīt jau sadarbības sākumā, lai neviens solis nepaliek bez saimnieka.

Atsūtiet mums koridoru

Ja izvērtējat ražošanas vai operatīvo darbinieku pieņemšanu ES un vēlaties zināt, vai jūsu galamērķī darbojas sponsoru reģistrs vai atļauja tiek dota katram darbiniekam atsevišķi, un ko tas maina jūsu grafikā, atsūtiet mums koridora aprakstu. Mēs sakārtosim darbinieka pusi pret jūsu ceļu un pateiksim, kurš dokuments kur stāv. Runājiet ar konsultantu.