Tiesību strādāt pārbaude: dokumenti, kas pasargā darba devēju

Eiropas Savienībā trešās valsts valstspiederīgā nodarbināšana bez derīga darba pilnvarojuma nav papīru paklupiens. Tas ir pārkāpums, kura sodīšanai tika uzrakstīta darba devēju sankciju direktīva (2009/52/EK), un atbildība guļ uz darba devēja, nevis uz darbinieka un nevis uz aģentūras. Direktīva uzliek darba devējam pienākumu pirms darba sākuma pārbaudīt, vai darbiniekam ir derīga uzturēšanās vai darba atļauja, un glabāt šī dokumenta kopiju visu darba laiku. Izlaidiet pārbaudi vai paturiet darbinieku pēc atļaujas termiņa beigām, un riskējat ar administratīviem sodiem un atbildību par neizmaksāto algu. Vairākās valstīs tas nozīmē arī izslēgšanu no publiskiem iepirkumiem. Šis ir praktiķa skatījums uz to, kas ES galamērķa darba devējam jāpārbauda, uzsākot darbu, kur pārbaudes krīt un kāpēc dokuments, kas uz papīra izskatās derīgs, tomēr var novest tiesā. Pati pārbaude aizņem dažas minūtes, bet tās izlaišana maksā gadiem.

Direktīva nosaka pienākumu, dalībvalsts nosaka detaļas

Darba devēju sankciju direktīva ir grīda, nevis vienots noteikumu krājums. Tā prasa katram darba devējam ES pirms trešās valsts valstspiederīgā darba sākuma izdarīt trīs lietas: saņemt derīgu uzturēšanās atļauju vai citu pilnvarojumu uzturēties, pārliecināties, ka tas sedz attiecīgo darbu, un saglabāt tā kopiju vai ierakstu visu nodarbinātības laiku, pieejamu inspektoriem. Tā prasa arī paziņot kompetentajai iestādei par nodarbinātības sākumu termiņā, ko nosaka katra valsts.

Ko direktīva nedara, tā ir saskaņot sodus vai glabāšanas termiņu. Katra dalībvalsts pienākumus pārnes savā likumā. Tā nosaka savus sodus un definē, cik ilgi dokumenta kopija jāglabā. Šis pēdējais punkts ir noteikts katrai valstij atsevišķi, un rādītājs jāpārbauda tai valstij, kurā atrodas darba vieta, nevis jāpieņem kā viens ES skaitlis. Pienākums pārbaudīt ir visur vienāds. Soda un lietvedības aritmētika ir vietēja. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumam ar objektiem divās valstīs jāglabā divi dažādi dokumentu komplekti.

Derīga atļauja nav atļauja strādāt tieši pie jums

Dārgākais pārpratums darba uzsākšanas brīdī ir uzturēšanās vai darba atļaujas uzskatīšana par vispārēju licenci. Vairumā dalībvalstu vienotā atļauja un apvienotās darba un uzturēšanās atļaujas, kas tai bija priekšgājējas, ir piesaistītas konkrētam darba devējam un konkrētam amatam. Atļauja, kas izsniegta metinātājam vienā uzņēmumā, nepilnvaro šo darbinieku sākt darbu pie jums. Dokumentā nosauktais darba devējs ir daļa no tā, kas to padara derīgu.

Tāpēc pārbaude iet tālāk par jautājumu, vai atļauja ir īsta un spēkā, līdz jautājumam, vai tā nosauc šo darba devēju un šo darbu. Darbinieks, kas ierodas ar derīgu atļauju, kura piesieta iepriekšējam darba devējam, jūsu vajadzībām ir darbinieks bez pilnvarojuma, kamēr nav izsniegta jauna vai grozīta atļauja. Pārbaudiet arī amata nosaukumu, jo daudzviet atļauja ir piesieta ne tikai uzņēmumam, bet arī konkrētam darbam. Kā viens dokuments nes gan uzturēšanās, gan darba tiesības un kāpēc atšķirības starp valstīm ir svarīgas, izklāsta raksts vienotā atļauja, izskaidrota. Dažas valstis iet tālāk un pieņemšanu darbā vārto ar paša darba devēja statusu, pirms vispār tiek izsniegta kāda atļauja; šo atzītā sponsora loģiku apraksta raksts Nīderlandes GVVA vienotā atļauja.

Termiņš ir slazds, kas likumīgu darbinieku pārvērš nelikumīgā

Atļauja ir termiņš. Dienā, kad tas beidzas, darbinieks, kas bija likumīgs, direktīvas acīs kļūst par trešās valsts valstspiederīgo, kurš strādā bez pilnvarojuma, un pārkāpumu izdara darba devējs, kas turpina maksāt. Direktīvā nav ierakstīta nekāda iecietība darba devējam, kas vienkārši pazaudēja datumu.

Tieši šeit dokumentu pārbaude beidz būt vienreizējs uzdevums un kļūst par pastāvīgu pienākumu. Katrai uzskaitē esošai atļaujai jābūt pierakstītam beigu datumam un krietni pirms tā atzīmētam atjaunošanas logam, jo atjaunošana nav acumirklīga un pieteikums bieži jāiesniedz, kamēr pašreizējā atļauja vēl ir spēkā. Konkrētā kļūda ir ikdienišķa un bieža: atļaujas termiņš beidzas, atjaunošana iesniegta par vēlu vai nemaz, atnāk pārbaude, un darba devējs tiek atzīts par tādu, kas šajā plaisā nodarbinājis nelikumīgu darbinieku. Sodu nesaņem darbinieks. Aizsardzība ir reģistrs, kas seko katras atļaujas beigu un atjaunošanas datumam un aptur algas izmaksu pēc neatjaunotas atļaujas. Reģistram jāstrādā automātiski, jo cilvēka atmiņa desmit atļaujām vēl kalpo, bet simtam vairs ne.

Kā izskatās sekas

Direktīva prasa dalībvalstīm piemērot finansiālus sodus, kas mērogoti pēc darbinieku skaita, atgūt jebkuras atgriešanas izmaksas un padarīt darba devēju atbildīgu par neizmaksāto atlīdzību, ieskaitot algu, sociālās iemaksas un nodokļus, ko darbiniekam vajadzēja saņemt. Vairākas valstis, tostarp Vācija un Īrija, piemēro administratīvus sodus un var neatbilstošam darba devējam liegt turpmāku sponsorēšanu vai publiskos iepirkumus. Uzņēmumam, kas atkarīgs no publiskiem līgumiem, izslēgšana ir smagāks trieciens nekā pats sods.

Algas parāda atbildība pelna atsevišķu rindiņu. Ja konstatē, ka darbinieks nodarbināts nelikumīgi, likums parasti prezumē vismaz noteikta ilguma darba attiecības un liek darba devējam samaksāt par tām pienākošos algu tādā līmenī, kāds būtu bijis likumīgajā darbā. Darba devējs, kas darbiniekam bez dokumentiem maksājis par maz, var beigties ar pilnas likumīgās algas samaksu par pagājušo laiku, plus iemaksām, plus sodu. Lētais darbinieks kļūst par dārgo. Sods parasti aug līdz ar darbinieku skaitu, tāpēc viena kļūda, atkārtota visai maiņai, maksā daudzkārt vairāk.

Tīra lieta sākas izcelsmes pusē

Pārbaudīt ir vieglāk, kad dokuments, kas nonāk darba uzsākšanas brīdī, jau avotā ir salikts pareizi. Izcelsmes pusē izbraukšana no vairākām valstīm pati ir regulēta. Filipīnas caur Migrējošo darbinieku departamentu (DMW) un Nepāla caur Ārvalstu nodarbinātības departamentu (DOFE) prasa, lai ārvalstu nodarbinātības līgumu pirms likumīgas izbraukšanas apliecinātu darba atašejs vai vēstniecība. Līgums, kas šo soli nekad nav izgājis, pārbaudē rada darbinieku, kura papīri izskatās plāni. Apliecinājuma kopiju glabājiet kopā ar līgumu, jo tā ir vienīgais pierādījums, ka solis tiešām notika.

Tā pati loģika attiecas uz kvalifikāciju. Reglamentētā profesijā galamērķis uzdod divus jautājumus: vai šī persona šeit drīkst strādāt un vai šī persona ir atzīta šo darbu darīt. Atzīšanu atver izcelsmes pusē krietni pirms atļaujas izsniegšanas. Plašāko ķēdi, kam kas jādara un kādā secībā, izkārto raksts darba devēja atbilstības ķēde, kas vārto pieņemšanu darbā.

Iebūvējiet pārbaudi darba uzsākšanā, nevis pēc tās

Pārbaude, kas pieder darba devējam, saraujas īsā, atkārtojamā rutīnā. Pārliecinieties, ka atļauja ir īsta un spēkā. Pārliecinieties, ka tā nosauc jūsu uzņēmumu un to darbu, ko piedāvājat. Pierakstiet beigu datumu un atjaunošanas logu un uzlieciet cietu apturi algas izmaksai pēc tā. Glabājiet kopiju tik ilgi, cik prasa jūsu dalībvalsts. Paziņojiet kompetentajai iestādei tās noteiktajā termiņā. Pirms pirmās maiņas šī rutīna ir lēta. Pēc pārbaudes tā ir starpība starp tīru lietu un lietvedību. Rutīnu ir vērts uzrakstīt vienā lapā un iedot tam, kas darbiniekus uzņem, nevis turēt juridiskajā nodaļā.

Werklist komanda šo izcelsmes pusi ES darba devējiem ved no Zagrebas, Sarajevas, Belgradas, Katmandu, Mumbajas un Dubaijas, tāpēc līgums ir apliecināts un atļaujā nosaukts pareizais darba devējs, pirms darbinieks ierodas. Ja plānojat darbā iekārtošanu un vēlaties pārbaudes rutīnu, sakārtotu pret savu darba vietu un profesiju, atsūtiet mums koridora aprakstu. Runājiet ar konsultantu.